మంత్రాలు & శ్లోకాలు | శ్రీ భగవద్గీత శ్లోకాలు
సప్తదశోఽధ్యాయః – శ్రద్ధాత్రయవిభాగయోగః
అర్జున ఉవాచ –
యే శాస్త్రవిధిముత్సృజ్య యజంతే శ్రద్ధయాన్వితాః |
తేషాం నిష్ఠా తు కా కృష్ణ సత్త్వమాహో రజస్తమః || ౧ ||
శ్రీభగవానువాచ –
త్రివిధా భవతి శ్రద్ధా దేహినాం సా స్వభావజా |
సాత్త్వికీ రాజసీ చైవ తామసీ చేతి తాం శృణు || ౨ ||
సత్త్వానురూపా సర్వస్య శ్రద్ధా భవతి భారత |
శ్రద్ధామయోఽయం పురుషో యో యచ్ఛ్రద్ధః స ఏవ సః || ౩ ||
యజంతే సాత్త్వికా దేవాన్యక్షరక్షాంసి రాజసాః |
ప్రేతాన్భూతగణాంశ్చాన్యే యజంతే తామసా జనాః || ౪ ||
అశాస్త్రవిహితం ఘోరం తప్యంతే యే తపో జనాః |
దంభాహంకారసంయుక్తాః కామరాగబలాన్వితాః || ౫ ||
కర్షయంతః శరీరస్థం భూతగ్రామమచేతసః |
మాం చైవాంతఃశరీరస్థం తాన్విద్ధ్యాసురనిశ్చయాన్ || ౬ ||
ఆహారస్త్వపి సర్వస్య త్రివిధో భవతి ప్రియః |
యజ్ఞస్తపస్తథా దానం తేషాం భేదమిమం శృణు || ౭ ||
ఆయుఃసత్త్వబలారోగ్యసుఖప్రీతివివర్ధనాః |
రస్యాః స్నిగ్ధాః స్థిరా హృద్యా ఆహారాః సాత్త్వికప్రియాః || ౮ ||
కట్వమ్లలవణాత్యుష్ణతీక్ష్ణరూక్షవిదాహినః |
ఆహారా రాజసస్యేష్టా దుఃఖశోకామయప్రదాః || ౯ ||
యాతయామం గతరసం పూతి పర్యుషితం చ యత్ |
ఉచ్ఛిష్టమపి చామేధ్యం భోజనం తామసప్రియమ్ || ౧౦ ||
అఫలాకాంక్షిభిర్యజ్ఞో విధిదిష్టో య ఇజ్యతే |
యష్టవ్యమేవేతి మనః సమాధాయ స సాత్త్వికః || ౧౧ ||
అభిసంధాయ తు ఫలం దంభార్థమపి చైవ యత్ |
ఇజ్యతే భరతశ్రేష్ఠ తం యజ్ఞం విద్ధి రాజసమ్ || ౧౨ ||
విధిహీనమసృష్టాన్నం మంత్రహీనమదక్షిణమ్ |
శ్రద్ధావిరహితం యజ్ఞం తామసం పరిచక్షతే || ౧౩ ||
దేవద్విజగురుప్రాజ్ఞపూజనం శౌచమార్జవమ్ |
బ్రహ్మచర్యమహింసా చ శారీరం తప ఉచ్యతే || ౧౪ ||
అనుద్వేగకరం వాక్యం సత్యం ప్రియహితం చ యత్ |
స్వాధ్యాయాభ్యసనం చైవ వాఙ్మయం తప ఉచ్యతే || ౧౫ ||
మనః ప్రసాదః సౌమ్యత్వం మౌనమాత్మవినిగ్రహః |
భావసంశుద్ధిరిత్యేతత్తపో మానసముచ్యతే || ౧౬ ||
శ్రద్ధయా పరయా తప్తం తపస్తత్త్రివిధం నరైః |
అఫలాకాంక్షిభిర్యుక్తైః సాత్త్వికం పరిచక్షతే || ౧౭ ||
సత్కారమానపూజార్థం తపో దంభేన చైవ యత్ |
క్రియతే తదిహ ప్రోక్తం రాజసం చలమధ్రువమ్ || ౧౮ ||
మూఢగ్రాహేణాత్మనో యత్పీడయా క్రియతే తపః |
పరస్యోత్సాదనార్థం వా తత్తామసముదాహృతమ్ || ౧౯ ||
దాతవ్యమితి యద్దానం దీయతేఽనుపకారిణే |
దేశే కాలే చ పాత్రే చ తద్దానం సాత్త్వికం స్మృతమ్ || ౨౦ ||
యత్తు ప్రత్యుపకారార్థం ఫలముద్దిశ్య వా పునః |
దీయతే చ పరిక్లిష్టం తద్దానం రాజసం స్మృతమ్ || ౨౧ ||
అదేశకాలే యద్దానమపాత్రేభ్యశ్చ దీయతే |
అసత్కృతమవజ్ఞాతం తత్తామసముదాహృతమ్ || ౨౨ ||
ఓంతత్సదితి నిర్దేశో బ్రహ్మణస్త్రివిధః స్మృతః |
బ్రాహ్మణాస్తేన వేదాశ్చ యజ్ఞాశ్చ విహితాః పురా || ౨౩ ||
తస్మాదోమిత్యుదాహృత్య యజ్ఞదానతపఃక్రియాః |
ప్రవర్తంతే విధానోక్తాః సతతం బ్రహ్మవాదినామ్ || ౨౪ ||
తదిత్యనభిసంధాయ ఫలం యజ్ఞతపఃక్రియాః |
దానక్రియాశ్చ వివిధాః క్రియంతే మోక్షకాంక్షిభిః || ౨౫ ||
సద్భావే సాధుభావే చ సదిత్యేతత్ప్రయుజ్యతే |
ప్రశస్తే కర్మణి తథా సచ్ఛబ్దః పార్థ యుజ్యతే || ౨౬ ||
యజ్ఞే తపసి దానే చ స్థితిః సదితి చోచ్యతే |
కర్మ చైవ తదర్థీయం సదిత్యేవాభిధీయతే || ౨౭ ||
అశ్రద్ధయా హుతం దత్తం తపస్తప్తం కృతం చ యత్ |
అసదిత్యుచ్యతే పార్థ న చ తత్ప్రేత్య నో ఇహ || ౨౮ ||
ఇతి శ్రీమద్భగవద్గీతాసూపనిషత్సు బ్రహ్మవిద్యాయాం యోగశాస్త్రే శ్రీకృష్ణార్జునసంవాదే శ్రద్ధాత్రయవిభాగయోగో నామ సప్తదశోఽధ్యాయః || ౧౭ ||
మంత్రాలు & శ్లోకాలు | శ్రీ భగవద్గీత శ్లోకాలు
Bhagavad gita Chapter 17
arjuna uvāca –
yē śāstravidhimutsr̥jya yajantē śraddhayānvitāḥ |
tēṣāṁ niṣṭhā tu kā kr̥ṣṇa sattvamāhō rajastamaḥ || 1 ||
śrībhagavānuvāca –
trividhā bhavati śraddhā dēhināṁ sā svabhāvajā |
sāttvikī rājasī caiva tāmasī cēti tāṁ śr̥ṇu || 2 ||
sattvānurūpā sarvasya śraddhā bhavati bhārata |
śraddhāmayō:’yaṁ puruṣō yō yacchraddhaḥ sa ēva saḥ || 3 ||
yajantē sāttvikā dēvānyakṣarakṣāṁsi rājasāḥ |
prētānbhūtagaṇāṁścānyē yajantē tāmasā janāḥ || 4 ||
aśāstravihitaṁ ghōraṁ tapyantē yē tapō janāḥ |
dambhāhaṅkārasamyuktāḥ kāmarāgabalānvitāḥ || 5 ||
karṣayantaḥ śarīrasthaṁ bhūtagrāmamacētasaḥ |
māṁ caivāntaḥśarīrasthaṁ tānviddhyāsuraniścayān || 6 ||
āhārastvapi sarvasya trividhō bhavati priyaḥ |
yajñastapastathā dānaṁ tēṣāṁ bhēdamimaṁ śr̥ṇu || 7 ||
āyuḥsattvabalārōgyasukhaprītivivardhanāḥ |
rasyāḥ snigdhāḥ sthirā hr̥dyā āhārāḥ sāttvikapriyāḥ || 8 ||
kaṭvamlalavaṇātyuṣṇatīkṣṇarūkṣavidāhinaḥ |
āhārā rājasasyēṣṭā duḥkhaśōkāmayapradāḥ || 9 ||
yātayāmaṁ gatarasaṁ pūti paryuṣitaṁ ca yat |
ucchiṣṭamapi cāmēdhyaṁ bhōjanaṁ tāmasapriyam || 10 ||
aphalākāṅkṣibhiryajñō vidhidiṣṭō ya ijyatē |
yaṣṭavyamēvēti manaḥ samādhāya sa sāttvikaḥ || 11 ||
abhisandhāya tu phalaṁ dambhārthamapi caiva yat |
ijyatē bharataśrēṣṭha taṁ yajñaṁ viddhi rājasam || 12 ||
vidhihīnamasr̥ṣṭānnaṁ mantrahīnamadakṣiṇam |
śraddhāvirahitaṁ yajñaṁ tāmasaṁ paricakṣatē || 13 ||
dēvadvijaguruprājñapūjanaṁ śaucamārjavam |
brahmacaryamahiṁsā ca śārīraṁ tapa ucyatē || 14 ||
anudvēgakaraṁ vākyaṁ satyaṁ priyahitaṁ ca yat |
svādhyāyābhyasanaṁ caiva vāṅmayaṁ tapa ucyatē || 15 ||
manaḥ prasādaḥ saumyatvaṁ maunamātmavinigrahaḥ |
bhāvasaṁśuddhirityētattapō mānasamucyatē || 16 ||
śraddhayā parayā taptaṁ tapastattrividhaṁ naraiḥ |
aphalākāṅkṣibhiryuktaiḥ sāttvikaṁ paricakṣatē || 17 ||
satkāramānapūjārthaṁ tapō dambhēna caiva yat |
kriyatē tadiha prōktaṁ rājasaṁ calamadhruvam || 18 ||
mūḍhagrāhēṇātmanō yatpīḍayā kriyatē tapaḥ |
parasyōtsādanārthaṁ vā tattāmasamudāhr̥tam || 19 ||
dātavyamiti yaddānaṁ dīyatē:’nupakāriṇē |
dēśē kālē ca pātrē ca taddānaṁ sāttvikaṁ smr̥tam || 20 ||
yattu pratyupakārārthaṁ phalamuddiśya vā punaḥ |
dīyatē ca parikliṣṭaṁ taddānaṁ rājasaṁ smr̥tam || 21 ||
adēśakālē yaddānamapātrēbhyaśca dīyatē |
asatkr̥tamavajñātaṁ tattāmasamudāhr̥tam || 22 ||
ōntatsaditi nirdēśō brahmaṇastrividhaḥ smr̥taḥ |
brāhmaṇāstēna vēdāśca yajñāśca vihitāḥ purā || 23 ||
tasmādōmityudāhr̥tya yajñadānatapaḥkriyāḥ |
pravartantē vidhānōktāḥ satataṁ brahmavādinām || 24 ||
tadityanabhisandhāya phalaṁ yajñatapaḥkriyāḥ |
dānakriyāśca vividhāḥ kriyantē mōkṣakāṅkṣibhiḥ || 25 ||
sadbhāvē sādhubhāvē ca sadityētatprayujyatē |
praśastē karmaṇi tathā sacchabdaḥ pārtha yujyatē || 26 ||
yajñē tapasi dānē ca sthitiḥ saditi cōcyatē |
karma caiva tadarthīyaṁ sadityēvābhidhīyatē || 27 ||
aśraddhayā hutaṁ dattaṁ tapastaptaṁ kr̥taṁ ca yat |
asadityucyatē pārtha na ca tatprētya nō iha || 28 ||
iti śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṁ yōgaśāstrē śrīkr̥ṣṇārjunasaṁvādē śraddhātrayavibhāgayōgō nāma saptadaśō:’dhyāyaḥ || 17 ||